Evaņģelizācija ir uzdevums pasludināt Labo vēsti par pestīšanu Jēzū Kristū tā, lai cilvēki tiktu iesaistīti attiecībās ar Viņu. Ņemot to vērā, būtu nepareizi domāt par šo pasludināšanu tā, it kā tas būtu vēl viens “uzdevums” vai “kalpošana” Baznīcā. Evaņģelizācija ir Baznīcas atbilde uz Lielo uzdevumu, kurā Jēzus saviem sekotājiem saka: “Ejiet un dariet par mācekļiem! (Mt 28:19)”, un kā tāda tā ir visas Baznīcas atbildība. Pāvests Pāvils VI mācīja, ka evaņģelizācija ir “Baznīcas dziļākā identitāte” un ka “Baznīca pastāv, lai evaņģelizētu”. Tāpēc tā vietā, lai novērtētu evaņģelizāciju kā kaut ko, ko dara Baznīca, tai ir jākļūst par daļu no mūsu metodoloģijas un tādā veidā jāietekmē viss, ko mēs darām. Tā kā pastāv tendence, ka evaņģelizāciju aizēno tādi uzdevumi kā katehēze, mums ir apzināti jācenšas evaņģelizācijas darbam veltīt nesamērīgi daudz laika, enerģijas un resursu. Ja mēs to nedarīsim apzināti, Baznīcas vissvarīgākais uzdevums - radīt, formēt, sagatavot un sūtīt mācekļus - tiks apslāpēts ar visu pārējo, kas pieprasa mūsu laiku, resursus un uzmanību.