Tipisks draudzes modelis ir tāds, kurā par visu ir atbildīgs prāvests. Tieši šādu ļoti klerikālu draudzes modeli (iespējams, izņemot neaizsargāto personu drošības jomu) kopumā sagaida diecēžu kūrijas: kur prāvests ir atbildīgs par finansēm, veselības un drošības likumdošanu, ēku uzturēšanu un visādām lietām, par kurām viņš nav saņēmis formāciju. Dažās draudzēs priesteri ir varējuši deleģēt uzdevumus atsevišķiem cilvēkiem, komitejām vai komandām. Tomēr uzdevumu deleģēšana nav tas pats, kas vadības deleģēšana. Mums nevajadzētu izmantot lajus, lai nostiprinātu Baznīcu. Mums būtu jāizmanto Baznīca, lai formētu sabiedrību pārveidot spējīgus lajus. Tas ir pamats idejai par laju “līderību” Baznīcā. Priesteriem un lajiem ir savstarpēji papildinošas un līdzatkarīgas lomas, lai “Baznīca ar visu tās locekļu atbalstu varētu sekmīgāk īstenot savu sūtību pasaules dzīvības labā” (Lumen Gentium Nr. 37).