Vīzijas saskatīšanas procesam ir jāsākas prāvesta sirdī, jo gans ir tas, kurš vada ļaudis. Dažreiz priesteri cenšas panākt, lai cilvēki paši izdomā vīziju par savu draudzi. Lielākoties tas noved pie tā, ka cilvēki apraksta, ka viņi nezina, kur viņiem ir jāiet. Henrijs Fords reiz teica: “Ja es būtu pajautājis saviem klientiem, ko viņi vēlas, viņi būtu teikuši, ka ātrāku zirgu”. Stīvs Džobss to izteica citādi: “Daudzi cilvēki nezina, ko viņi vēlas, kamēr jūs viņiem to neparādāt”. Lielākā daļa cilvēku nav piedzīvojuši uz misiju orientētu draudzi vai priecīgas, aicinošas māceklības augļus, tāpēc viņiem ir grūti iedomāties, kā tas varētu izskatīties. Tāpēc vīzijai ir jāsākas priestera sirdī. Kad viņš sāks par to runāt ar citiem, tā tiks izstrādāta un pilnveidota, lai pēc tam ar to varētu dalīties un tajā iesaistīt plašākas kopienas dedzību. Vīzijai ir jāsākas prāvesta sirdī, un tai ir jābūt ierakstītai cilvēku sirdīs.